Nav nekā labāka par svaigiem, aromātiskiem ķiršiem pirmo reizi gadā. Šovasar veikalos un vietējos lauksaimnieku tirdziņos sāks pārdot ķiršus, kas līdzinās dabiskajiem saldumiem un ideāli der kā našķis karstajās dienās dārzā vai piknikā.

Ķirši ir kauleņi un pieder pie rožu dzimtas augiem. Kopš 18. gadsimta veidojās sadalījums starp saldajiem un skābajiem ķiršiem. Taču pastāv arī citas apakšgrupas, par kurām jūs, iespējams, dzirdējāt vai nedzirdējāt.

Saldie ķirši, piemēram, var tikt iedalīti „baltās sirds ķiršos” un „sirds ķiršos”. Mazumtirgotāji dod priekšroku ķiršiem ar balto kodolu, jo tiem ir stingrāks mīkstums, kas atvieglo transportēšanu un uzglabāšanu.

Ķiršiem ir kauliņi, kā var noprast pēc to klasifikācijas nosaukuma. Atšķirība starp kauleņu un sēkleņu augļiem – kauleņos ir viens ciets kodols, kas līdzinās kauliņam, bet sēkleņos ir daudz sīku un mīkstāku sēklu. Ķirši neaug bez kauliņiem, taču jūs varat iegādāties speciālās ierīces kauliņu izņemšanai, kas noderēs, kad baudīsiet šos mazos sarkanos jaukumus!

 

Izcelsme:

Daudzi cilvēki var pieņemt, ka šis auglis nāk no Vācijas vai pat no Lielbritānijas. Taču ķiršu saknes meklējamas Rietumāzijā. Pirmās kultūras tika atrastas Melnās jūras reģionā vēl ceturtajā gadsimtā p.m.ē., un tas ir ļoti sen! Milzīgās popularitātes dēļ tos audzē visā pasaulē, mērenā klimata joslās. Lielākie saldo ķiršu audzētāji ir Turcija, ASV, Irāna un Ukraina.

Lielbritānijā ķiršu industrija nesen atkopās no gandrīz pilna sabrukuma. Ilgstoši ciešot no lēta importa, augstām ražošanas un darbaspēka izmaksām, Lielbritānija nespēja konkurēt šajā nozarē. Taču tagad tā saražo aptuveni 6500 tonnas ķiršu! Tas ir 50 gadu ķiršu ražošanas maksimums, tādēļ lielveikali saka, ka tiem vairs nevajag importēt šos augļus sezonas laikā, lai apmierinātu britu patērētāju pieprasījumu.

Ķiršu sezona Latvijā ir īslaicīga: sākas Jūlija sākumā un ilgst līdz jūlija beigām.

Interesanti, ka, izmantojot pundurpotcelmu, ražotāji var audzēt mazāka izmēra kokus. Tos vēlāk izvieto un audzē plastmasas tuneļos, kas rada mikroklimatu ar temperatūrām, tuvām kontinenta siltākām vietām, tādām kā Vidusjūra. Augļu novākšana kļūst arī daudz efektīvāka, jo vācējiem vairs nav nepieciešamas trepes.

Kas ir morello ķirši?

Morello ķirši ir skābie ķirši „spīdīgi sarkanā” vai melni-sarkanā krāsā. Lielbritānijā tos audzē jau vairāk nekā 400 gadus, un tie ideāli der dažādu ēdienu, džemu, ievārījumu un konservu pagatavošanai. Absolūti pasakainas garšas liķieri arī top no morello ķiršiem.

Taču, tāpat kā daudzas citas ķiršu šķirnes, morello ķirši īsti neder lietošanai svaigā veidā. Nebūt ne tādēļ, ka tie ir indīgi, nē! Iemesls ir to augstais skābuma līmenis, no kura pat degustētājs bieži saviebjas! Interesants fakts, ka fruktozes un minerālvielu saturs gan saldajos, gan skābajos ķiršos ir aptuveni vienāds.

Ja veikalu plauktos aci pret aci sastapsieties ar svaigajiem ķiršiem, tad droši ņemiet tos mājās un apstrādājiet patstāvīgi. Skābos augļus var ne vien konservēt spirtā vai sīrupā, bet vārīt no tiem arī ievārījumus, džemus un kompotus. Vēss ķiršu kompots… Mmmm… Tikko no ledusskapja – karstajā vasaras dienā ideāli! Un kurš atceras mammas un vecmammas gardos ziemas kompotus ar ķiršiem un āboliem? Bet tas jau ir atsevišķs stāsts. 😉

Uzglabāšanas ieteikumi: 

Saldos ķiršus novāc tikai tad, kad tie ir pilnībā nogatavojušies. Kad ķirši no koka nonāk jūsu grozā, tie vairs nenogatavojas, tādēļ tos sauc par neklimaktēriskiem augļiem. Ja ķirši tiek novākti par agru, tad tie vairs neattīstīs savas tipiskās īpašības, tādas kā aromāts vai tekstūra, kā tas notiek gadījumā ar zemenēm. Ķirši ļoti ātri bojājas un ir jutīgi pret spiedienu – vienreiz savākti tie nonāk veikalos, lai tiktu pēc iespējas ātrāk pārdoti. Turklāt sarkanie augļi ātri zaudē ūdeni un kļūst grumbaini. Tādēļ ieteicams lietot uzturā vai apstrādāt ķiršus uzreiz pēc savākšanas vai iegādes. Zinot, cik ļoti saldi un gardi ir ķirši, tā parasti nav problēma, vai ne?

Lai panāktu maksimālo svaigumu, mums ir vairāki ieteikumi un paņēmieni:

Uzglabājiet augļus sausā vietā, lai novērstu pelējuma rašanos, mazgājiet tos pirms ēšanas, un neaizmirstiet noņemt kātiņu pēc tam, kad ķirši pabija ūdens peldē!

Ātrā skalošana palīdzēs novērst mikrobu izplatīšanos un to iekļūšanu augļu mizā.

Nopirktos ķiršus vislabāk uzglabāt ledusskapī.

Pateicoties vēsajām temperatūrām, augļu derīguma termiņš būtiski palielinās: šeit lēnāk notiek pūšana un mikrobu izraisītā bojāšanās. Ledusskapja dārzeņu nodalījumā ķirši jūs priecēs no četrām līdz septiņām dienām, atkarībā no to svaiguma. BioFresh nodalījumā tie saglabā savu svaigumu vēl ilgāk!

Ņemiet vērā, ka skābajiem ķiršiem ir īsāks uzglabāšanas termiņš nekā saldajiem ķiršiem.

Saldie ķirši vislabāk garšo svaigā veidā, sasniedzot istabas temperatūru. Izmēģiniet kraukšķīgos gardumus augļu salātos, kūkās un citos desertos. Savukārt skābie ķirši īpaši labi garšo vārīti vai cepti: pīrāgi, tartaletes, dažādas tortes un biezpiena kūkas. Jāiet pēc ķiršiem! 😉

Kirschen in Papiertüte

Vai tie ir veselīgi?

Ķirši ir ne tikai ļoti gardi, bet satur arī daudz vērtīgu minerālvielu: īpaši augsts kālija, kalcija un dzelzs saturs. Turklāt sarkanais, kraukšķīgais un sulīgais auglis satur arī diezgan daudz C vitamīnu un gandrīz visus B grupas vitamīnus.

Ķirši satur arī antocianīnus. Tās ir sekundārās augu vielas, kas atbild par ķiršu miziņas sarkano krāsu. Antocianīnus satur tikai tumšās šķirnes. Saka, ka tiem ir dažādi cilvēka organismu atveseļojošie efekti, piemēram, pretiekaisuma un antioksidantu īpašības.

Taču der atcerēties, ka ķirši satur daudz fruktozi, tādējādi arī daudz kalorijas! Nesatraucieties – šāds našķis tik un tā būs veselīgāks par saldējumu un, iespējams, ne mazāk patīkams karstajā vasaras dienā!

Mīts par sāpēm kuņģī:

Pastāv mūžsenās baumas, ka ķirši var izraisīt sāpes kuņģī, vai tiem nedrīkst uzdzert ūdeni. Taču absolūti nekādu zinātnisku pierādījumu tam nav. Iespējams, šis mīts radās laikos, kad ūdens kvalitāte bija daudz sliktāka nekā tagad. Viens no iemesliem vieglām sāpēm pēc ķiršu ēšanas var būt augsts fruktozes saturs. Daudzu cilvēku organisms nespēj pietiekami labi sagremot fruktozi tievajā zarnā, tādēļ atlikusī fruktoze tiek sašķelta ar baktēriju palīdzību resnajā zarnā, kas izraisa gāzu veidošanos. Gāzes, savukārt, provocē sāpes kuņģa-zarnu traktā. Tāpat kā citus produktus, arī ķiršus vēlams lietot mērenos daudzumos, ieklausoties savā ķermenī!

Vai ķirši pārsprāgst kokos?

Pārsvarā saldie ķirši šķiet stingri un kraukšķīgi; rodas jautājums: kādēļ augļi uz koka nepārsprāgst? Šī parādība tiešām sastopama, taču tikai tad, kad ogas gatavas novākšanai. Šajā situācijā lietus ir lauksaimnieka lielākais biedēklis.

Ķiršu stingrā miza pasargā tos no sēnītēm un mikrobiem, ļaujot ierobežotam ūdens un citu vielu daudzumam izkļūt no augļa iekšpuses ārpusē. Augļa veidošanās sākuma posmā ādiņa vēl ir ļoti bieza, taču tā augšanas procesā paliek tikai kraukšķīga, plāna miziņa. Lietusgāzes gadījumā ūdens var iekļūt caur mazām mizas plaisiņām augļa iekšpusē. Tas var izraisīt procesu, kas tiek saukts par osmozi: fruktozes koncentrācija ķirša iekšpusē, protams, ir daudz augstāka nekā ārpusē. Lai kompensētu koncentrācijas neatbilstību, ūdens sakrājas iekšpusē, jo cukura molekulas nevar izgaist. Ķirsis absorbē daudz ūdens, tādēļ var notikt augļa pārsprāgšana.

Ķiršu koks – krāšņi ziedošs un skaists

Koks zied no aprīļa līdz augļu veidošanās brīdim, izgaismojot visu sev apkārt ar žilbinošu baltumu un skaistumu! Lai jūsu koks apbalvotu jūs ar dāsnu ražu, ļoti būtiski ievērot pareizu atzarošanu, gluži kā citiem augļu kokiem. Ķiršu kokus ir diezgan viegli kopt, ja seko dažiem ieteikumiem. Lai nogatavotos, tiem nepieciešams daudz saules gaismas, tādēļ koka vainaga iekšējā daļā šis process notiek lēnāk, ja tur ir pārāk tumšs. Tādēļ regulāri nogrieziet vecās koka daļas, atstājot jaunos dzinumus izdevīgā pozīcijā. Tad jūs varēsiet sagaidīt bagātīgu ķiršu ražu!

Kāds ir Tavs iecienītākais ķiršu baudīšanas veids? Pastāsti mums par savām iemīļotākajām receptēm komentāros, padalies ar šo rakstu Facebook vai Instagram! Mēs būsim priecīgi Tevi uzklausīt!

*Visi dati ir orientējoša informācija, un katrā atsevišķā gadījumā tie ir atkarīgi no veida vai pareizas glabāšanas, nepārtraucot aukstuma ķēdi no ražas/ražošanas līdz Liebherr ierīcei. Pārtikas produktiem, kam ir norādīts derīguma termiņš, vienmēr attiecināms uz iepakojuma norādītais datums.