Saldējums, desa vai šokolāde: pistācijas var atrast tādos produktu veidos, par kuriem mēs pat nebijām aizdomājušies! Lai kur arī būtu pievienotas pistācijas, tās vienmēr piešķir neparastu šarmu plašam ēdienu un produktu klāstam. Šodien pastāstīsim sīkāk par šiem zaļganiem gardumiem, kas noslēpušies stingrā čaulā no ziņkārīgām acīm.

Tuvie Austrumi ir pistācijas koka dzimtene. Tas ir sumahu dzimtas augs, kuram vislabāk patīk karstums un sausums. Vācijā un Latvijā ir pārāk vēss klimats, tāpēc, diemžēl fantastisko pistāciju augļi šeit neattīstās. Romieši bija tie, kas palīdzēja pistācijām izveidot „starptautisko karjeru” gandrīz divus tūkstošus gadu atpakaļ. Tā pistācijas caur Sīriju nokļuva Itālijā, kur aug arī šodien. Pistācijas koki tiek audzēti arī Āfrikā, Āzijā, dažās Eiropas un ASV valstīs. Turcija ir vadošā audzētājvalsts. Taču Vācijā pārsvarā tiek piegādātas amerikāņu pistācijas no Kalifornijas.

 

Ārkārtīgi eksotisks: pistācijas koks

Jūs esat kādreiz dzirdējuši par sumahu augiem? Visdrīzāk, daudzi neko daudz par to nezina. Kurš gan, pērkot pistācijas, aizdomājas, pie kuras dzimtas vai ģints tās pieder. 😉 Patiesībā, ir arī citi sumahu dzimtas pārstāvji, kas pieder pie sapindu ģints: Indijas rieksti, mango, piemēram. Pistācijas koks var sniegties 10 m augstumā un sniedz augļus, kas mums ir īpaši interesanti. Tie ir kauliņaugļi: sēkla, kuru aptver ciets koksnes kodols. Sēkla ir tas, ko mēs parasti saucam par pistāciju: forma līdzīga trijstūrim vai ovālam, parasti zaļā krāsā, to ieskauj plāna violeta miziņa. Respektīvi, pistācija nemaz nav rieksts, kā kļūdaini var uzskatīt, bet gan kauliņaugļa sēkla! Pistācijas koks savus gardos augļus sniedz mums tikai reizi divos gados, tāpēc nav brīnums, ka šīs sēklas ir tik dārgas!

Kāpēc pistācijas ir zaļas?

Mazās pistāciju sēklas nosacīti lielos apjomos satur ļoti specifisku vielu: hlorofilu. 100 g pistāciju satur līdz 3 ml šī zaļā pigmenta. Lillā miziņa savu krāsu iegūst no cita dabiskā pigmenta – antocianīna. Starp citu: kazenes, baklažānu mizas, ķirši un daudzi citi lillā augļi un ogas arī ir antocianīna „roku darbs”. Lielveikalā mēs parasti redzam žāvētās pistācijas. Tas ļauj mums izbaudīt šo uzkodu cauru gadu. Vācijā svaigas pistācijas tirgū ir nopērkamas tikai rudenī, kad tiek novākti svaigi augļi, ja vispār ir nopērkamas. Pistāciju var uzskatīt par nogatavojušos augli, kad kauliņaugļu miza plīst. Tāpēc nepērciet pilnībā noslēgtas pistācijas, bet tikai tās, kuras vismaz nedaudz ir pavērušās no vienas puses.

 

Kā noteikt vai pistācijas ir nogatavojušās? Nezini…? Mēs tev pateiksim.

 

Maza, zaļa, vērtīga!

Īpaši izceļas pistācijas tauki, nu jā, kā jau tauki -): 100 g sēklu satur 60 g tauku. Augsts tauku saturs ir iemesls arī tam, kāpēc pistācijas ātri var sasmakt. Tas uzreiz ir jūtams pēc smaržas un garšas, un tad sēklas vairs nav ēdamas. Kā var novērst šo procesu? Pēc iespējas izvairīties no saskarsmes ar skābekli. Uzglabājiet jūsu vērtīgās zaļās sēklas hermētiski noslēgtajā konteinerā un vēsā vietā. Protams, bez taukiem pistācijai ir vēl ko teikt. Zaļie rimbuļi satur 20 % olbaltumvielu! Tas gan ir vērtīgi! Ja esat sportists, pēc treniņa noteikti noderēs kāda sauja, bet uzmanīgi – tauki! Daudz ne! -) Kas attiecas uz minerālvielām, īpaši var izcelt kalciju, kāliju un dzelzi – tie pistācijās ir lielā daudzumā.

Patiess kārums: pistācijas

Pistāciju pārdošanas apjomu pieaugums nav nejaušs – to garša ir vienreizēja! Tās atgādina mandeles, bet to pielietojums ir diezgan plašs gan saldajos, gan sāļajos cienastos. Pārsvarā mēs izbaudām grauzdētas pistācijas, jo to garša tiešām atveras vislabāk tikai pēc šī procesa. Droši varat ēst arī plāno lillā miziņu. Ja, tomēr, nevēlaties to darīt, tad pārlejiet pistācijas ar verdošu ūdeni, nomazgājiet, un tad ādiņa viegli nāks nost. Viens ir skaidri zināms un pārbaudīts: grauzdētas un sālītas pistācijas ir ideāla uzkoda! Mājīgs filmu vakars gultā vai neliels enerģijas lādiņš garas pastaigas laikā – pistācijas iederēsies. Čaulas atvēršana ir sava veida pistāciju baudīšanas rituāls. Taču šīs zaļās pistācijas ir spējīgas uz ko vairāk.

Vai esat kādreiz gatavojuši pistāciju kraukšķi? Tas ir ļoti vienkārši pagatavojams, un ar to var izrotāt kūkas un desertus vai grauzt tāpat, pie tējas tases. Katliņā vai pannā izkausējiet dažas ēdamkarotes cukura, pievienojiet apmēram tādu pašu daudzumu pistāciju. Tad bieži apmaisiet, līdz cukurs kļūst brūns un parādās karameles aromāts. Lieciet uz cepampapīra un ļaujiet atdzist. Kad maisījums atdzisīs, to viegli var sadrumstalot. Tagad jums ir lielisks gardu pistāciju kraukšķu krājums tuvākajām nedēļām!

 

 

Pistācijas ir ne tikai saldo desertu hits. Tās ir lieliskas arī pikantajos ēdienos un produkcijā. Vislabāk mēs pazīstam šādu savienojumu gaļas ēdienos un desās. Gaļas pastēte ar pistācijām ir garda un vienkārši pagatavojama. Vienkāršotai versijai jums nepieciešams tikai sajaukt malto gaļu (pēc izvēles) ar pistāciju sauju, olu un rīvmaizi. Pievienojiet sīpolus un ķiplokus, kā arī sāli un maltus melnos piparus pēc garšas. Tad izveltnējiet kārtaino mīklu, lieciet gaļas-pistāciju maisījumu pa virsu, tad pārklājiet visu ar plānās mīklas kārtu. Lieciet cepeškrāsnī, un pavisam drīz jūs iepriecinās smalka, garda pastēte, kas ļoti labi garšos ar krējuma mērci.

Vai zinājāt, ka pistācijas ir pieejamas arī citā, “vietējā” versijā? Tās sauc par trīslapu stafileju (lat. Staphylea pinnata) un vēl arī par „pimpernut”. Stafilejas augļi pēc garšas ir neticami līdzīgi pistācijām!

 

Ja jums ir jautājumi vai komentāri, droši rakstiet mums! Izmantojiet komentāru formu, kas redzama zemāk vai pievienojieties diskusijai Facebook!