Šodien izvadāšu jūs nelielā ekskursijā pa vīna darītavu un pastāstīšu par to, kā no savāktajiem vīnogu ķekariem iegūst lielisku sarkanvīnu.
Mūsu ceļojuma pirmā daļa sākas vīna dārzos. Tieši no izmantojamajām vīnogām ir atkarīga gala dzēriena kvalitāte.
Jāatzīmē, ka sarkanvīnu izgatavo ne tikai no sarkanajām, bet arī no violetajām un melnajām vīnogām. Pirmais etaps sākas ar gatavu ogu ievākšanu, tās akurāti nogriež no vīnogulāja ar sekatora palīdzību.
Ja gala produkts ir augstas kvalitātes vīns, ievākšana vienmēr tiek veikta ar rokām, lai nepieļautu vīnogu sabojāšanu.
Negatavas vai puvušas vīnogas nogriež uzreiz vīnogu audzētavas teritorijā.
Vīnogu gatavību vairākkārt pārbauda, izpētot nelielu daudzumu sulas speciālā iekārtā ar nosaukumu “refraktometrs”.
Tā ir optiska ierīce, ar kuras palīdzību nosaka sulā saturošo cukura daudzumu. Gatavību nosaka, pamatojoties uz refrakcijas koeficientu (gaismas stara laušanas leņķis).
Savāktās vīnogas speciālos grozos tiek pārnestas uz vīna darītavu…
… kur uzreiz sākas ražošanas process.
Pirmajā etapā vīnogas pārvieto uz iekārtu, kas atdala ogas no kātiem.
Tā no daudziem vīnogu ķekariem…
… parādās atsevišķas ogas, no kurām nāk sula. Iegūto maisījumu no saspiestajām vīnogām un sulas tiek dēvēta par misu.
Fermentācijas tvertnes tiek piepildītas ar vīnogu misu.
Pēc tam tajās sākas alkohola fermentācijas process. Tas notiek vai nu vīnogās esošo raugu dabiskajā ietekmē vai, pievienojot kultivētu raugu. Fermentācijas procesā notiek ne tikai cukura pārvēršanās alkoholā, bet arī izdalās ogļskābā gāze un siltums.
Vēl viens svarīgs fermentācijas aspekts – no vīnogu mizas izdalās krāsojošie fermenti. Tieši pateicoties šim procesam, vīns iegūst sarkanu nokrāsu. Pa virsu peldošās ogas nokrāso sulu, kas cirkulē tvertnē.
Pastāv alternatīvs, bet daudz darbietilpīgāks paņēmiens, kad peldošo vīnogu mizu ar rokām nogremdē tvertnes dibenā.
Alkohola fermentācijas beigās vīnogu misu ievieto presē.
Parasti vīnogu misas izspiešanai izmanto pneimatisko presi, kurā iespējams samērā precīzi regulēt spiedienu. Šāda pieeja ļauj izvairīties no vīnogu kauliņu bojāšanas, kuri satur vielas, kas var sabojāt vīna garšu.
Jaunam vīnam, kas tiek iegūts pēc izspiešanas, ir jāļauj nostāvēties vīna pagrabā.
Vīns tiek nogatavināts speciālos traukos: augstas kvalitātes vīni – ozolkoka mucās, parastie – nerūsējoša tērauda cisternās.
Tradicionālo vācu mucu tilpums ir no 600 līdz 1200 litriem. Īpaši izsmalcinātiem sarkanvīniem izmanto nelielas franču mucas Barrique 225 līdz 300 tilpumā.
Vīndaris periodiski kontrolē vīna izturēšanas procesu. Paralēli dzēriena kvalitātes pārbaudīšanai ar laboratorijas metodēm, tiek izmantots organoleptiskais tests (tiek vērtēta garša un aromāts).
Tāpat vīndaris pārbauda, vai nogatavināšanas procesa laikā notikusi rūgtās ābolskābes pārvēršanās pienskābē.
Kādu laiku pēc rūgšanas raugs nosēžas mucas dibenā. Pēc tam vīnu, kas atrodas virs nogulsnēm, sāk nosūknēt.
Nogatavināšanas ilgums var būt atkarīgs no vīna tipa un kvalitātes. Tā var turpināties no vairākām nedēļām līdz 18 mēnešiem vai pat ilgāk. Francijā vīna izturēšanas procesu dēvē samērā poētiski – “Élévage”, kas tulkojumā nozīmē “audzināšana”.
Tikai tad, kad vīndaris sajutīs, ka vīns ir pareizi nogatavināts, dzēriens būs gatavs izliešanai un ar to varēs piepildīt glāzes!
Rakstiet mums, ja jums ir jautājumi un komentāri. Izmantojiet zemāk esošo formu komentāriem vai pievienojoties mūsu Facebook lapai.
