Lasiet tālāk un uzziniet, kuras meža ogas jūs varat vākt visā gada garumā.
Sarkanās ogas, kas rotājas zaļajos krūmos, visa gada garumā var sastapt parkos vai mežos, un tās demonstrē dabas krāsu gammas daudzveidību. Taču arī tad, kad krāsas ir tik vilinošas, ne visi augi ir droši cilvēkam. Vai esat kādreiz aizdomājušies, kuras ogas ir droši lietot uzturā, un kad tās var vākt? Šajā rakstā jūs atradīsiet atbildes uz šiem un citiem jautājumiem. Pastāstīsim arī, kā pareizi pagatavot un uzglabāt ogas.
No botāniskā viedokļa ogas attiecināmas pie neveroņu augļiem. Tas nozīmē, ka ēdamais augļu ķermenis attīstās tikai no viena avota – sēklaizmetņiem. Nogatavojušās ogas bieži sastāv no daudz sēklām, piemēram, upenes. Nereti kā sinonīms tiek lietots termins „mīkstie augļi”. Taču jāpiezīmē, ka mīkstie augļi tas ir to augļu simbolisks nosaukums, kas vizuāli atgādina ogas.
Sarkanie augļi savvaļā – ceļvedis ražas novākšanā
Ēdamās savvaļas ogas ietver sevī plūškokus, avenes un kazenes. Plūškoks ir kaulenis, avenes un kazenes pieder pie kauleņu kopas. Plašākā nozīmē mellenes, ērkšķu plūmes un vilkābeli arī var saukt par mīkstajiem augļiem to izskata dēļ. Lielākā ogu daļa tiek vākta vasaras beigās, taču arī ziemas pastaigas laikā jūs varat saņemt bezmaksas C vitamīna devu no dabas.
Šeit būs ogu izlase un to novākšanas laiks:
- Mellenes: jūlijs–augusts
- Avenes un kazenes: augusts–septembris
- Plūškoks: septembris–oktobris
- Ērkšķu plūmes: septembris–decembris
- Vilkābele: oktobris–decembris
Tie, kas asociē mellenes tikai ar Ziemeļvalstīm jeb Skandināvijas valstīm, īstenībā kļūdās. Nelielas gardās ogas aug arī mūsu pašu mežos. Mellenēm patīk kūdraina augsne, tās bieži var sastapt skujkoku mežos. Atšķirībā no tām mellenēm, kas atrodamas lielveikalos, meža ogām bieži ir purpursarkans mīkstums.
Avenes un kazenes var ievākt vasaras beigās. Kazenes bieži sastopamas ceļmalās un parkos, tādēļ aveņu meklēšanai droši vien būs jāvelta vairāk laika. Rozīgi-sarkanos augļus laiku pa laikam var atrast arī mežos. Jūs varat izbaudīt ne tikai šo gardo ogu augļus: aveņu un kazeņu krūmu zaļās lapas droši var lietot uzturā! Jaunās lapiņas vislabāk ievākt pavasarī. Šajā posmā lapas vēl ir ļoti maigas, un tās var pievienot svaigajiem salātiem kā slepeno sastāvdaļu. Turklāt jaunos dzinumus var arī kaltēt svaigā gaisā, saulītē, vai dehidratorā pie temperatūras, kas nepārsniedz 40 °C. Varat pagatavot arī burvīgas augļu tējas.
Ceļmalās sastopamas arī nelielas nobriedušas plūškoka ogas. Plūškoka krūmi labi aug garumā un sniedz daudz augļus. Ražas novākšanas padoms: paņemiet līdzi dakšiņu, un ar tās palīdzību jūs viegli izķemmēsiet ogas no krūma! Tik vienkārši! Dzeloņplūmes jeb ērkšķu plūmes sāk parādīties vēlā rudenī. Taču gaidīt šo ogu ražu līdz pirmajām salnām ir tā vērts: ērkšķu plūmēs esošā ciete pēc pirmajām salnām pārvēršas vieglāk pieejamās cukura molekulās. Tas nozīmē, ka pēc saltām naktīm ērkšķu plūmju ogas kļūst vēl saldākas. Tikai nedaudz pacietības, un jūs sagaidīsiet šīs kultūras dāsno sniegumu! Balti ziedošais vilkābeles krūms rudenī sniedz oranžīgi-sarkanos augļus. Krūmāju bieži var sastapt gar zālaugu celiņiem un parkos. Vācot šīs ogas, obligāti velciet cimdus, lai negūtu ievainojumus no dzēlīgajiem vilkābeles ērkšķiem!
Iepriekš minētās savvaļas ogas ir viegli atpazīstamas pēc to unikalitātes pazīmēm. Tikai plūškokam ir ļaunais dvīnis, no kura jāturas pa gabalu: pundurplūškoks! No pirmā acu uzmetiena krūmu ogas līdzinās viena otrai, taču tās katrā no sugām aug dažādos virzienos. Īstajam plūškokam visas ogas nokarājas uz leju, bet pundurplūškokam tās skatās uz augšu. Aplūkojot auga lapas, vēl labāk var atpazīt plūškoka ēdamās ogas: īstajām plūškoka lapām ir robotā mala. Turklāt plūškoks izdala patīkami saldo aromātu atšķirībā no tā indīgā analoga. Taču, lietojot pat īsto plūškoku, jums vajadzētu izvairīties no neapstrādāto ogu ēšanas lielos apjomos. Vairāk par to lasiet apakšsadaļā „pagatavošana…”. Parasti ir būtiski vākt tikai tās ogas, kuras jūs varat identificēt un esat pārliecināti, kas tās nav indīgas.
Bērnībā mums visiem stāstīja, cik bīstams ir lentenis, ejot ogās uz mežu. Taču kas ir lentenis, un cik augsts risks ir saslimt ar kādu slimību? Lentenis ir zoonoze. Tās ir slimības, ko patogēni var pārnest no dzīvniekiem uz cilvēkiem un otrādi. Lentenis ir parazīts, kas spēj kolonizēt dzīvnieku, piemēram, lapsu un caunu, gremošanas traktu. Lenteņa oliņas caur dzīvnieku izkārnījumiem var nonākt uz zemiem meža krūmiem, radot potenciālu risku cilvēku veselībai, ja tās tiek uzņemtas lielā daudzumā. Taču drīzāk iespers zibens, nekā jūs saķersiet šo lenteni. Neskatoties uz to, jūs varat novērst saindēšanos, vācot ogas tikai no tiem krūmiem, kas ir jostas apvidū un augstāk. Turklāt jūs varat izvairīties no jebkādām problēmām, rūpīgi nomazgājot rokas un savāktās ogas. Pamatā augļu uzsildīšana virs 60 °C pasargā no infekcijas iespējas.
„Mīksto augļu” pagatavošana un uzglabāšana
Esat noilgojušies pēc sulīgām ogām? No visām meža ogām, kuras minējām iepriekš, var pagatavot gardu džemu. Avenes un kazenes brīnišķīgi papildinās vasaras atspirdzinošos dzērienus. Kādēļ gan nepievienot vairākas tikko norautās un nomazgātās ogas karafē ar minerālūdeni?! Kombinācijā ar svaigām piparmētru lapiņām tas kļūst par veselīgu un gardu alternatīvu saldajiem gāzētajiem dzērieniem un ledus tējām. Cita versija: veselas vai biezenī samīcītās ogas pievienojiet jūsu rīta pārslām, putrām vai smūtijiem.
Vislabāk ogas ēst svaigā veidā, taču, ja vēlaties saglabāt savus krājumus ilgāk, varat droši noskalotās un viegli nosusinātās ogas uzglabāt augļu un dārzeņu konteinerā BioFresh. Sasaldētās ogas var tikt uzglabātas saldēšanas kamerā Liebherr līdz 12 mēnešiem, kas sniedz jums iespēju saldināt un dažādot ilgās un aukstās ziemas dienas ar krāsainām ogām. Papildu bonuss: lielākā uzturvielu daļa saglabājas arī sasaldētā veidā. Taču pēc atsaldēšanas tām ir mīkstāka konsistence, nekā svaigajām ogām. Tas saistīts ar lielu ūdens saturu ogās: sasalstot ūdens izplešas, tādējādi arī ogas atkārto šo procesu. Pēc atkausēšanas izstieptās šūnu sienas atslābst un augļi kļūst mīkstāki. Kaltētās ogas uzglabājas vēl ilgāk. Kaltētās ogas varat izmantot tējas veidā, vai sasmacināt tās ogu pulverī – esiet radoši un izmēģiniet kaut ko jaunu!
Plūškoka un ērkšķu plūmju gadījumā svarīgi ogas pirms lietošanas uzsildīt. Tas tādēļ, ka šīs ogas satur toksiskās vielas – cianogēnos glikozīdus. Plūškokā tas ir sambunigrīns, bet ērkšķu plūmēs – amigdalīns. Šīs vielas izraisa diareju un vēdera krampjus, ja neapstrādātās ogas tiek patērētas pārmērīgi. Īpaša piesardzība jāievēro, ja runājam par bērniem, jo viņu organismam ir vēl zemāka rezistence pret cianogēniem glikozīdiem. Ogu karsēšana līdz temperatūrai, kas augstāka par 70 °C, samazina toksisko savienojumu daudzumu, padarot tās drošākas lietošanai uzturā.
Daži padomi vilkābeles un ērkšķu plūmju ogu pagatavošanā: pēc vārīšanas obligāti izkāsiet tās caur sietu, lai atbrīvotos no lielākām sēklām. Pateicoties tam, ka vilkābeles sarkanajos augļos ir augsts pektīna saturs, jums pat nevajadzēs papildu biezinošās vielas. Lielisks džems ir gatavs!
Kad jūs dosieties nākamajā pastaigā, obligāti pievērsiet uzmanību šiem skaistajiem un gardajiem mīkstajiem augļiem! Lai nesanāk pārsteigumi, labāk paņemiet līdzi burciņu ar vāku vai kādu kastīti, lai varētu droši transportēt jūsu vērtīgo slēptuvi un nesaspiestu ogas.
Ja jums ir jautājumi vai komentāri, droši rakstiet mums! Izmantojiet komentāru formu, kas redzama zemāk, vai pievienojaties diskusijai Facebook!
#liebherr, #mežaogas, #kazenes, #avenes, #mellenes, #plūškoks, #vilkābele, #raža, #toksiskums, #glikozīdi
