Diez vai kādam citam garšaugam ir tik leģendāra pagātne, kāda tā ir ķiplokam – vai nu tas būtu kāds gadsimtiem vecs garšaugs vai līdzeklis cīņai pret nešķīstumu. Kurš tad nav dzirdējis šausmīgos stāstus par vampīriem, kur šis sīpolu dzimtas augs nāk palīgā?! Tas, kas vēl pagātnē izveidoja tam šādu reputāciju, ir aktuāls arī mūsdienās – ķiplokam ir patīkama garša, taču tik asa un specifiska smarža, ka daudzi cilvēki to uzskata par nepatīkamu. Mēs atklāsim, ko var izdarīt, lai samazinātu ķiploka smaržu. Taču esiet uzmanīgi! Mēs nevaram garantēt, ka pēc šiem trikiem aizsardzība pret vampīriem būs joprojām efektīva… 😉

„Tu ēdi šodien ķiplokus?” Vai no jums ir kāds, kas iepriekš nav dzirdējis šo jautājumu? Pat, ja jūs, mazliet sakautrējies, apstiprinoši pamāsiet ar galvu, visdrīzāk ne mirkli nenožēlosiet, ka apēdāt šo piesātināto ķiploku mērci ar kraukšķīgu vistiņu pusdienās – ķiploki bija tik gardi un lieliski papildināja maltīti! Taču no kurienes rodas šī ķiploku asā smarža? Un kāpēc liekas, ka mēs „svīstam” no šī aromāta vēl vairākas stundas pēc tam? Stiprās garšas iemesls slēpjas vielās, kuras satur ķiploks, jo tā daiviņās ir sēra aromatizatori, kurus sauc par sulfīdiem. Kad daiviņa tiek saspiesta, tad viena no vielām, kuru sauc par aliīnu kļūst par jau citu vielu – allicīnu. Tieši šī abas vielas galvenokārt izraisa tik specifisko ķiploka smaržu – kodīgu un pikantu, kas nedaudz atgādina arī puravus. Pēc ķiploku lietošanas uzturā dažas vielas tiek izvadītas caur ādu un gaisu, kuru mēs izelpojam, un rodas mums visiem pazīstamais ķermeņa aromāts.

Šķirnes un pielietošana

Ķiploku aromāta intensitāte lielā mērā ir atkarīga no ķiploku šķirnes un auga gatavības pakāpes. Baltie ķiploki ir patīkami maigi un tos viegli uzglabāt, tie ir plaši pazīstami un lietojami visā pasaulē. Iespējams, jūs esat redzējuši arī lillā ķiplokus, kuru sauc par Rose de Lautrec? Šie ķiploki tiek uzskatīti par labākajiem Francijā to spēcīgās un mazliet saldenās garšas dēļ. Ja vēlaties patiesi eksotisku variantu, tad izvēlieties ziloņķiplokus jeb gigantiskos ķiplokus, ko mēdz dēvēt vēl arī par mamutķiplokiem. Tas ir “īsto” ķiploku radinieks, kuram ir diezgan maiga garša, kas līdzinās sīpolam. Nosaukums ir saistīts ar ķiploka daivu lielumu, kas ir vismaz valrieksta lielumā. Jā, jā – viena daiva! 😉

Ķiploku veidi atšķiras arī pēc formas. Pats populārākais no šādiem ir kaltēts ķiploks ar sausu ķiploka ārējo mizu un sausām daiviņu mizām. Tos var atpazīt pēc papīrveida čaulas, kā arī pēc ķiploka galviņas izteiktas formas. Taču vasaras mēnešos ķiplokus var sastapt arī svaigā veidā. Šajā gadījumā ķiploku miziņa vēl ir svaiga, bet kāti vēl zaļi. Svaigi ķiploki ir mīkstāki un mazāk asi nekā kaltētie ķiploki.

 

 

Starp citu, mīļie draugi, laba ziņa! Ķiploks ir lielisks dārzenis uzglabāšanai! To mierīgi var uzglabāt vairāku mēnešu garumā tumšā vietā, tālāk no mitruma un pārlieku liela siltuma. Viskomfortablāk ķiploka sīpols jūtas istabas temperatūrā, tumšā vietā, māla podiņā vai papīra maisiņā. Taču slēgtajos konteineros ķiplokus labāk neuzglabāt – tur tiem ir tendence sapelēt.

Kā izvairīties no ķiploku smakas

Labi, uzglabāšu papīra maisiņā, super, bet joprojām jautājums – kā tad tikt vaļā no šīs īpatnējās ķiploku smakas? Visiem ir zināmi dažādi mājas līdzekļi un virtuves triki, viltības, kuru efektivitāte ir diezgan strīdīgs jautājums. Sākot ar piena dzeršanu, beidzot ar visu iespējamo garšvielu košļāšanu, piemēram, krustnagliņas, pētersīļi vai kardamons – efekts ir pretrunīgs, jo viss minētais reaģē uz ķiplokiem dažādi. Iespējams, labākais veids, lai atsvaidzinātu elpu – iztīrīt zobus.

 

 

Taču ir dažas viltības, kuras vēl pirms ķiploku ēšanas, t.i., to pagatavošanas laikā, var palīdzēt samazināt smaržu. Praktisks noteikums: jo vairāk sasmalcināsiet ķiplokus, jo intensīvāk attīstās tā garša. Tādējādi, presēti ķiploki ir daudz stiprāki un aromātiskāki nekā vienkārši sagrieztas daivas.

 

Populāra garšviela

Ķiploks – viena no populārākajām garšvielām visa pasaulē. Nav nekāds brīnums, jo ķiploki jauki sader gandrīz ar visiem sātīgiem ēdieniem: gaļu, zivi, dārzeņiem, salātiem, zupām un mērcēm. Ļaujiet vaļu savai iztēlei! Piemēram, vai esat kādreiz cepuši veselu ķiploku cepeškrāsnī vai sautējāt lēnā garā uz pannas? (Taču esiet uzmanīgi – pārliecinieties, ka ķiploks nepiedeg, citādi tas kļūs rūgts!). Vēl ķiploku var pielietot pavisam smalkā veidā – sagrieziet gabaliņos ķiploka daivu un iesmērējiet ar tiem savu salātu šķīvi, lai sniegtu salātiem vieglu ķiploka noti.

 

 

Starp citu, sagriezt ķiploku ar nazi vai saspiest ķiploku spiedē – tas ir jūsu gaumes jautājums. Taču, ja vēlaties pagatavot maigu biezeni ar ķiploku spiedes palīdzību, tad pievienojiet šķipsnu sāls sasmalcinātajā ķiploka daivā un uzmanīgi saspiediet to ar naža plato malu.

Ķiploks detaļās

Ķiploks (lat. Allium sativum) pieder pie liliju dzimtas (vēl sauc par amariļļu dzimtu), gluži kā tā radinieks sīpols. Abi veidi pieder pie puravu ģints, kas ir arī saprotams pēc abu augu garšas. Ķiploks aug zem zemes, taču to nevar salīdzināt ar sīpolu, jo ķiploks sastāv no daudziem maziem sīpoliņiem, kurus sauc par ķiploka daivām. Ķiploka lapas ir līdzīgas tulpju lapām, zied baltiem vai violetiem ziediem, kas atveras jūlijā un augustā.

Ķīna un Koreja ir lielākās ķiploku audzētājvalstis pasaulē. Vai jūs zinājāt, ka ķiploki ļoti labi aug arī mūsu platumos? Patiesībā tas ir gaužām vienkārši: pavasarī iestādiet atsevišķas daivas, bet jau vasarā izbaudiet ķiploku bumbuļus! Ķiploki ir nogatavojušies, kad to lapas sāk palikt dzeltenas.

Augs ar iespaidīgu vēsturi

Ķiploks – viens no visu laiku senākajiem kultūras un ārstniecības augiem. Ir vērts nedaudz ieskatīties ķiploka vēsturē. Tas tika pielietots jau 5000 gadus atpakaļ, vēl pat akmens laikmetā. No tiem laikiem ķiploks tiek pieminēts visu attīstīto civilizāciju vēsturē, piemēram, Senajā Ēģiptē. Saka, ka šis „baltais ķiploku kamoliņš” ļoti palīdzēja celt produktivitāti, būvējot piramīdas. Viduslaikos tika uzskatīts, ka ķiploki atvaira ļaunos garus un vampīrus. Visdrīzāk, ķiploka ceļš aizsākās Vidusāzijas stepēs. Eiropā to ieveda romieši caur Tuvajiem Austrumiem un Balkāniem.

Ķiploka spēks

Jāatzīst, ka dažkārt mēs pārāk demonizējam ķiplokus to intensīvās garšas un smaržas dēļ. Garšo jau brīnišķīgi, bet tā „pēcsmaka”… Iespējams tas fakts, ka jau minētās sērvielas ir atbildīgas arī par ķiploku ārstnieciskām īpašībām, liks jums justies labāk. Jau minētie sulfīdi novērš sirds un asinsvadu slimības: pazemina holesterīna un triglicerīdu līmeni, kā arī kavē trombocītu sarecēšanu. Pētījumi rāda, ka ķiploks pazemina arī asinsspiedienu. Taču, lai panāktu šos efektus, jums būtu jālieto ķiploki uzturā regulāri. Šī iemesla dēļ tirgū tiek laisti aizvien vairāk un vairāk preparāti, kuru sastāvā ir ķiploks. Taču arī zālēs ķiploku aromātam ir jāpaliek, savādāk no preparāta nebūs nekāda jēga.

Ja jums ir jautājumi vai komentāri, droši rakstiet mums! Izmantojiet komentāru formu, kas redzama zemāk vai pievienojieties diskusijai Facebook!

 


Komentāri