Dažreiz, dodoties uz ballīti vai pasākumu, mūsu plāni nepārspīlēt ar alkoholu galu galā beidzas ar pretējo. Ir ļoti daudz dažādu ieteikumu par to, kā izārstēt paģiras un arī par to, kā no tām vispār izvairīties, taču kā ir ar uzskatu – vīns, pēc tam alus, un nekāda nelabuma? Vai varbūt otrādi? Vai tajā ir kāda patiesība?
Ir grūti iedomāties, ka secība, kādā alus un vīns nonāk jūsu kuņģī, varētu ietekmēt jūsu pašsajūtu. Šaubas rodas īpaši tādēļ, ka ir valstis, kur šāds uzskats vispār nepastāv, piemēram, Beļģija, lai gan tur abi šie dzērieni ir populāri. Tomēr šajā uzskatā varētu slēpties daļa patiesības. Vīnu parasti bauda kā galda dzērienu pie maltītes, savukārt alu parasti dzer draugu lokā vienu pašu, neapvienojot to ar maltīti. Ja vakara gaitā jūs no vīna pārejat uz alu, tas bieži nozīmē to, ka jūs turpināt lietot alkoholu pēc ēšanas, līdz ar to pilnā dūšā jūs izdzerat vairāk. Lietojot alkoholu, būtu vēlams ievērot mērenību, taču dzīvē, jo īpaši esot jautrā kompānijā, nereti tas ir grūti izdarāms. Lūk, daži mani ieteikumi, kā izvairīties no paģirām:
- Starp alkoholiskajiem dzērieniem izdzeriet glāzi minerālūdens. Tādējādi tiek ne tikai ierobežotas slāpes pēc vīna un alus, bet tiek samazināta arī atūdeņošanās, kas rodas, ķermenim šķeļot alkoholu. Likums, ko es parasti ievēroju: Vienmēr izdzert vismaz tik pat daudz ūdens, cik vīnu vai alu.
- Svaigs gaiss tiešām dara brīnumus! Došanās pastaigā svaigā gaisā pēc dzeršanas, bet pirms gulētiešanas gandrīz vienmēr palīdz man labāk iemigt, un nākošajā rītā es pamostos ar skaidrāku galvu.
Tā vietā, lai domātu „vīns, pēc tam alus, un nekāda nelabuma”, nākošo reizi, dodoties izklaidēties, atcerieties: Vīns, pēc tam ūdens, un alus, pēc tam ūdens, kā arī nedaudz svaiga gaisa.