Visiem zināms teiciens: „kā bites uz medu”. Tikai šodien mēs par to runāsim tiešajā nozīmē. 😉 Gards un aromātisks, skaistā dzintarkrāsā, salds un lipīgs un vēl… un vēl daudz var ko teikt par šo produktu. Kāds labprāt ieliek kādu karotīti tējā, kāds – uzsmērē to maizes rikai vai kraukšķīgajam brokastu tostam – medus ir neticami universāls. Taču virtuve nav vienīgā vieta, kur šis dabiskais kārums tiek pielietots ar milzīgu popularitāti. Šajā rakstā pastāstīsim, kā vēl var pielietot medu, vai tas ir veselīgāks nekā rafinētais cukurs un kādā veidā tas tiek iegūts. Nāksi līdzi?
Kas īsti notiek, kad bite veic savu lidojumu un vāc nektāru, sekrēcijas jeb izdalījumus no dzīvo augu daļām vai pat kukaiņu, kas sūc dažādu augu suliņas un putekšņus, sekrēcijas? Šeit tad arī sākas medus ražošanas stāsts. Taču bitēm un biškopjiem priekšā vēl ļoti apjomīgs darbs, pirms mēs varēsim smērēt gatavo medu uz mūsu bulciņām, tostiem un gatavot aromātiskās un Latvijā tik iecienītās medus kūkas.
No bites līdz burciņai – kas īsti notiek?
Kā tikai bites savāca šīs izejvielas ar savu snuķīti, tās nonāk tālāk caur barības vadu strīpaino žužinātāju „medus kuņģī”. Tālāk bites atgriežas savā stropā. Tur ir arī citas bites-pārstrādātājas, kas ir atbildīgas par ražas novākšanas gaitu. Sākas medus nogatavināšanās process. Bites-kombainieri savāc ūdeni no neapstrādātā medus un bagātina to ar fermentiem un citām vielām, kas nāk no viņu siekalām, bet vēlāk nodod to citām bitēm. Šī procesa ietvaros saharīna disaharoze pārvēršas par vienkāršajiem fruktozes un glikozes monosaharīdiem.
Medus nodošanas no bites bitei procesā aizvien vairāk nogatavinās saldā sula, kamēr tā, beidzot, netiks saglabāta šūnās, ko paveic pēdējā bite „šajā ķēdē”. Šeit ir silts klimats, un bišu aktīvā ventilācija liek medum izžūt. Kad medus ir pietiekami sauss, darbīgie lidoņi pārklāj šūnas ar vasku. Tas ne vien saglabā medu, bet arī droši nopresē, garantējot tā labu uzglabāšanos ziemas mēnešu laikā.
Tādējādi medus kāres ar „vāciņu” norāda biškopim uz to, ka medus ir nogatavinājies. Nenobriedušā medus ievākšana, kas satur pārāk daudz ūdens, var izraisīt rūgšanu un ātru bojāšanos. Novākšanas procesā bitenieks izņem ārā šūnas un „atver tās”. Pēc žāvēšanas jeb sviešanas, kā arī filtrēšanas un maisīšanas veidojas krēmveidīgais smalki kristāliskais medus, kas tiek saliets burkās un uzglabāts pareizajos apstākļos. Protams, liela daļa nonāk arī veikalu plauktos un tirdziņos, kur mēs varam izvēlēties sev tīkamo medu. Patīkami ir tas, ka bieži vien medu tirgo paši ražotāji, kuri var smalki pastāstīt ik detaļu par konkrētās šķirnes īpatnībām.
Šķirņu daudzveidība – medus katrai gaumei
Iegādājoties medu, pircējs var izvēlēties vairāk nekā no 50 dažādām tā šķirnēm. Kā tās rodas un kādi paveidi vislabāk derēs tieši mūsu gaumei? Iemesls, kādēļ veidojas tik dažādi saldā garduma veidi, ir tā saucamā bišu ziedu pastāvība. Tas nozīmē, ka viena un tā pati bite lūko tikai pēc viena auga vai to ļoti tuvo sugu veida. Rezultātā medus šķirnes atšķiras pēc savas botāniskās izcelsmes un tām katrai piemīt sava specifiskā krāsa, raksturīgā konsistence un garša.
Saikne starp šīm īpašībām ļauj izdarīt arī secinājumus par aromātu un garšu. Piemēram, daudz ko nosaka krāsa. Parasti ir tā – jo gaišāks medus, jo saldāka un maigāka ir tā garša. Un otrādi – tumšākas krāsas medum ir piesātinātāka un mazāk salda garša. Konsistence ir atkarīga no dekstrozes satura. Augstāks šīs vielas sastāvs sniedz biezāku masu, bet šķidrākās medus šķirnēs dekstroze ir mazākā daudzumā.
Vai medus ir veselīgāks par rafinēto cukuru?
Aizdomājamies par to tad, kad meklējam alternatīvas rafinētajam cukuram, kurš lielos apjomos nav pārāk veselīgs. Atbildot uz šo jautājumu, noderīgi ieskatīties cukura un medus sastāvā. Rafinēts cukurs – tīrā saharoze, citiem vārdiem sakot, disaharīds, kas vienādās proporcijās sastāv no glikozes un fruktozes monosaharīdiem. Medus sastāvs ir nedaudz sarežģītāks.
Medū fruktoze un glikoze jau ir savās individuālajās formās, kas izveidojās transformācijas rezultātā zeltainā salduma nogatavināšanās procesā. Taču fruktozes saturs gatavajā medū ir lielāks nekā glikozes daudzums. Piemēram, fruktozes saturs ir apmēram 39 %, bet glikozes – 34 %. Pārējā daļa sastāv no ūdens, citiem cukuriem un nelielos daudzumos arī no vitamīniem, minerāliem un citām veselībai draudzīgām vielām. Tiktāl viss ir lieliski.
Lai vai kā, medus joprojām sastāv no cukura, tādēļ šajā gadījumā vietā būtu teikt: „viss, kas par daudz – inde”. Taču fruktozes pārsvars rada nelielu priekšroku. Tieši šī iemesla pēc medus ir saldāks par rafinēto cukuru. Jūs varat izmantot nedaudz mazāk saldinātāju, taču samazināt kaloriju skaitu – visi laimīgi! Ūdens saturs nozīmē: viens grams medus satur tikai 3 kilokalorijas, atšķirībā no rafinētā cukura: 4 kilokalorijas.
Medum piedēvē arī antioksidantu īpašības. Tiek uzskatīts, ka tas samazina sirds un asinsvadu, kā arī vēža slimību risku. Taču veselībai vērtīgo vielu saturs ir tik neliels, ka mēs nevaram runāt par būtisku ieguldījumu mūsu organisma apgādē ar nepieciešamajām uzturvielām un mikroelementiem. Tā vietā nozīmīgāk ir lietot bagātīgi daudz augļus un dārzeņus. Brokastīs var lieliski to visu apvienot: augļi, medus, kādas pārslas, rieksti – dienas sākums būs izdevies!
Augsts cukura saturs nozīmē arī to, ka medus sastāvā ir pirolizidīna alkaloīdi, tāpēc iespējamas nevēlamas blakusparādības, kas ir kaitīgas veselībai. Taču pirolizidīna alkaloīdi ne vienmēr būs sastopami. Vidēja patēriņa gadījumā pieaugušajiem nav jāsatraucas – šī viela ir niecīgos daudzumos. Regulāri mainot medus šķirnes, samazinās arī risks. Bērniem un jaundzimušajiem šī iemesla pēc medus lietošanai jāsarūk līdz absolūtam minimumam.
Medus nekādā gadījumā neder bērniem, kas jaunāki par 1 gadu, jo pastāv risks provocēt bērnu botulismu baktēriju clostridium botulinum dēļ. Baktērijas var pavairoties mazu bērnu zarnās un veidot kaitīgās vielas, kas vēlāk izraisa botulismu. Tāpēc lūdzu, esiet ļoti uzmanīgi!
Alternatīva lietošana – medus kā mājsaimniecības līdzeklis
Medu augstu novērtēja pat senie grieķi, izmantojot to kā ārstniecisko un kosmētisko līdzekli. Tā pielietošana bija populāra, piemēram, lūpu un visa ķermeņa ādas kopšanā. Tāpat labi pazīstamas tā dziedinošās un brūču dzīšanas īpašības. Taču tas bija zinātniski pierādīts tikai ļoti specifiskajām šķirnēm, tādām kā medus Manuka. Šajā gadījumā ir svarīgi, lai tiktu izmantots sterils medicīniskais medus no aptiekas, nevis parastais medus no lielveikalu plauktiem.
Visiem labi pazīstama situācija: sāp kakls, iesnas, vēl nedaudz un sāksies klepus. Kad jūs esat saaukstējies vai slimojat ar gripu, jums lieti noderēs visi mājas līdzekļi. Tiek uzskatīts, ka, savienojumā ar karstu dzērienu, medus ir ārstniecisks dzēriens. Kaut gan šis efekts nav pierādīts zinātniski, vērts pamēģināt. Bet atcerieties, lai saglabātu medus potenciālās veselībai lietderīgās vielas, to nedrīkst karsēt vairāk par 40 °C.
Bišu māšu peru pieniņš – jauna tendence?
Iespējams, jūs jau dzirdējāt par jaunām brīnumainām zālēm, kas sola sniegt pretnovecošanas iedarbību, atvieglot reimatismu un alerģiju. Taču šī tendence ir maz pētīta un pamatā ir bāzēta uz pieņēmumu, ka bišu māšu pieniņš, kurš sākotnēji ir paredzēts pašai bišu mātei visas tās dzīves garumā, varētu atstāt analoģisku efektu arī uz cilvēkiem.
Bišu māšu pieniņš pieejams uztura bagātinātāju veidā vai sajaukumā ar tradicionālo medu. Lai gan peru pieniņš ir paredzēts alerģijas ārstēšanai, tam vienlaikus ir ļoti augsts alerģijas potenciāls risks, tādēļ tā lietošana nekādā gadījumā nav ieteicama cilvēkiem ar astmu vai alerģisku reakciju uz bišu dzēlumiem.
Tāpat nepieciešams rūpīgi apsvērt tā iegūšanas paņēmienu. Karaliene ir jāizņem no kolonijas tā, lai „bišu mātes peru pieniņš” būtu pieejams jaunas „karalienes” audzēšanai. Taču tas rada pamatīgu stresu bišu saimei. Produkti pārsvarā nāk no Āzijas, bet bioloģiskie pagaidām nav sasniedzami. Gluži kā medus gadījumā, arī šeit var būt pirolizidīna alkaloīdu piejaukumi, kā arī zāļu un pesticīdu pārpalikumi, tāpēc jūs varat tai nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma savai veselībai.
Labākais no labākajiem. Augstas kvalitātes medus!
Vēlaties iegādāties tiešām augstas kvalitātes medu? Vienmērīga krēmveida smalki kristāliska konsistence kompozīcijā ar medum raksturīgo aromātu un garšu, kas ir bez blakus smaržām un piegaršām, ir labas kvalitātes rādītājs. Ja produktā var manīt tumšos plankumus, piemaisījumus – tā ir piesārņojuma pazīme.
Medus ir pazīstams ar tā ilgtermiņa uzglabāšanas iespēju. Ja produktu turēsiet tumšā, sausā, vēsā vietā hermētiski noslēgtajā konteinerā, tas gandrīz nebojājas. Taču rekomendētais patēriņš – 2 gadu laikā. Ja nenoslēdzat traukus pienācīgā veidā, medus absorbē mitrumu no gaisa. Pārāk liels mitrums izraisa rūgšanas procesu, bet vēlāk arī bojāšanos. Skābā alkohola smaka un burbuļu veidošanās ļauj to viegli un laicīgi noteikt.
Pārdomāta medus izņemšana, delikāta un pareiza izturēšanās pret bišu saimi, ekoloģiski tīru, pārstrādājamu un daudzkārtēji lietojamu trauku izmantošana veicina dzīvnieku labklājību un apkārtējās vides aizsardzību, kā arī ir laba medus raksturīgās īpatnības. Pērkot tieši no biškopja vai iknedēļas tirdziņos, izmantojot informāciju par izcelsmi, kas norādīta uz etiķetes, jūs arī varat būt pārliecināti, ka produkts netika importēts no tālajām zemēm. Kvalitātē, neapšaubāmi, ir jāinvestē, un tas nav tikai garšas dēļ.
Vai zinājāt, ka bites arī ir sava veida „mājlopu forma” un ierindojas trešajā vietā aiz liellopiem un cūkām pēc to nozīmības? Bite ir ārkārtīgi svarīga biodaudzveidības, augu un to dzīvnieku sugu daudzveidības saglabāšanai, kas pārtiek no augiem, kā arī lauksaimniecības kultūru ražas uzturēšanai un pārtikas nodrošināšanai. Bite ir stratēģiski būtiska! Tāpēc bišu bojāeja, ko izraisa arī pesticīdi un monokultūras, patiesībā ir milzīga problēma. Svarīgi pieņemt lēmumus par augiem un produktiem, paturot prātā to ilgtspēju – tas pozitīvi ietekmēs bišu populāciju.
Ja jums ir jautājumi vai komentāri, droši rakstiet mums! Izmantojiet komentāru formu, kas redzama zemāk, vai pievienojieties diskusijai Facebook!
