“Tu esi tas, ko tu ēd”: vācu filosofs Ludvigs Andreass fon Feierbahs jeb Feijerbahs noformulēja saikni starp uzturu un veselību jau tālajā 1850. gadā. Uztura ietekme uz cilvēka veselību tiek uzskatīta par ļoti būtisku arī Āzijā, kur uztura un medicīnas jomas mijas savā starpā. Piemēram, alternatīvā medicīna Ājurvēda, kas tulkojumā no sanskrita nozīmē „dzīvības viedums”, piešķir stiprus ārstnieciskos efektus dažām garšvielām. Šīs medicīnas saknes meklējamas Indijā. Taču vai ēdiens var kādreiz aizvietot zāles? Kāds ir ēdiena un veselīgā uztura potenciāls, vai un kādas ir robežas?

Mūsu uzturs ir svarīga veselīgā dzīvesveida daļa. Arī tā ietekme uz mūsu imūnsistēmu ir neapstrīdama. Pareiza pārtikas izvēle nozīmē, ka dažām saslimšanām nav nekādu iespēju un medikamenti nav nepieciešami.

 

 

Uzturs un imūnā sistēma

Patogēni, tādi kā daži baktēriju un vīrusu veidi ir ikdienas dzīves daļa. Cilvēka imūnā sistēma dara visu iespējamo, lai atpazītu un iznīcinātu kaitīgos patogēnus, tādējādi saglabājot mūsu veselību. Šim nolūkam nepieciešama enerģija un uzturvielas, ko mēs uzņemam ar ēdienu. Apzināti izvēloties uzturvielām bagātus produktus un samazinot faktorus, kas varētu vājināt imūnsistēmu, mēs uzturam pašu organisma aizsardzības spēkus.

C vitamīns, D vitamīns un cinks ir īpaši svarīgi mūsu imūnai sistēmai. Taču arī citi vitamīni un minerāli uztur mūsu imūno šūnu darbību. Savukārt produkti ar augstu apstrādes līmeni, pārmērīgu cukura un sāls daudzumu ietekmē mūsu organismu negatīvi, tādēļ jāpārdomā sava ēdienkarte, lai viss būtu harmonijā.

 

Saki „atā!” uztura bagātinātājiem

Ne vienmēr vairāk ir labāk! Uztura bagātinātājiem ir jēga tikai konkrētos gadījumos. Bieži vien tie ir pilnīgi lieki. Dažu mikroelementu gadījumā pārāk liela deva var izraisīt pat negatīvu efektu. Ja jums ir uzturvielu deficīts vai paaugstināts deficīta risks, tad prātīgākais risinājums: sākumā konsultējieties ar ārstu! Svarīgi ir ievērot rekomendēto devu, lai nepārspīlētu!

Labā ziņa: nav nemaz tik sarežģīti atrast vajadzīgo mikroelementu līmeni. Ir diezgan grūti pārspīlēt, uzņemot tos caur ēdienu. Sabalansēta diēta nodrošina pietiekamu vitamīnu un minerālu daudzumu, tādēļ to deficīta iespēja ir niecīga. D vitamīns ir izslēgums.

Izvēlieties svaigus un dabiskus produktus. Ideāli der trīs dārzeņu un divas augļu porcijas dienā. Turklāt augstas kvalitātes eļļas, piemēram, pirmā spieduma olīveļļa, rieksti, sēklas,

pilngraudu pārtika un fermentētie produkti, tādi kā jogurts, ienes svarīgu ieguldījumu mūsu imūnās sistēmas veselībā. Jo daudzveidīgāks un sabalansētāks uzturs, jo lielāks būs visu svarīgo uzturvielu ieguvums.

Papildinājumā šai visai teorijai atcerēsimies vēl ko ļoti būtisku: veselīgs uzturs ir jautri! Gatavot kopā ar patīkamiem cilvēkiem un apzināti izmantot dabiskas izejvielas, kā arī baudīt svaigi pagatavotus un veselīgus ēdienus – to nevar aizvietot ne ar vienu rūpnieciski apstrādātu produktu! Klausieties, ko saka jūsu ķermenis! Kas jums garšo un kas tik tiešām nāks par labu jūsu veselībai? Lielākoties tas palīdzēs jums patērēt pareizas uzturvielas.

 

Profilaksei – jā, ārstēšanai – nē!

Dzīve ir pārsteigumiem un nenoteiktības pilns ceļojums. Taču pat tad, kad nevaram kontrolēt visu, pieņemtie lēmumi un uzvedība būtiski ietekmē mūsu pašu dzīvi! Mūsu dzīvesveids nevar novērst un izārstēt visas slimības, taču pārtikas produktu izvēle tiešā veidā ietekmē cilvēka veselību un labklājību. Citi faktori ir ne mazāk svarīgi. Fiziskās aktivitātes, miegs, atbrīvošanās un atpūta ir būtiski mūsu labsajūtai un slimību profilaksei.

Taču, kad jau esat saslimis, uzturs var līdzēt vien ierobežotā pakāpē. Veselīgs dzīvesveids – vienmēr laba ideja un dažas metaboliskas saslimšanas ir ārstējamas tikai ar diētas terapiju. Tomēr uz jautājumu, vai tā var aizvietot medicīnu, nav viegli sniegt atbildi. Tas saistīts ar to, ka ēdiens darbojas uztura līmenī un nevar aizvietot zāļu farmakoloģisko iedarbību.

 

Pārtika pret medikamentiem

Atšķirība starp uzturu un zālēm tiek atspoguļota arī likuma regulējumā. Tikai zāļu uzdevums ir slimību ārstēšana, atvieglošana vai novēršana. Tādējādi nekādus efektus, kas saistīti ar saslimšanām, nevar attiecināt uz pārtikas produktiem vai uztura bagātinātājiem.

No otras puses – zāles ir augstas koncentrācijas vielas. To ražošanu un apstiprināšanu patērētājiem regulē farmācijas likumdošana. Lai gan medikamenti var būtiski atvieglot slimību, tiem var būt blakusefekti. Tāpēc atsevišķu sastāvdaļu dozēšanai ir strikta kontrole – tās jālieto tikai medicīnisko nolūku nepieciešamības gadījumos, kā arī vēlams pēc konsultēšanās ar ārstu!

Medicīniskās nepieciešamības gadījumā uzturs neaizvieto zāles. Taču dažkārt medikamenti nav nepieciešami vai kļūst par liekiem, ja maina diētu. Tas īpaši attiecināms uz sūdzībām, ko izraisa nepietiekama vai nepareiza ēšana: piemēram, grēmas, ko bieži var izārstēt, pamainot sava uztura plānu. Ja sūdzības nav saistītas ar ēdienu vai arī stāvoklis ir diezgan nopietns, tad parasti vajag lietot medikamentus. Tie ārstē vai atvieglo simptomus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti.

 

Ja jums ir jautājumi vai komentāri, droši rakstiet mums! Izmantojiet komentāru formu, kas redzama zemāk, vai pievienojieties diskusijai Facebook!


Komentāri