Gin and tonic

 

Daudzu gadu garumā džins tika uzskatīts vienkārši par vienu no daudziem alkoholiskajiem dzērieniem – savā ziņā pat par vecmodīgu. Tomēr tagad džins ir kļuvis izteikti populārs. Pēdējo desmit gadu laikā pārdošanas apjomi ir trīskāršojušies, parādoties jauniem zīmoliem un ražotnēm, kopā ar daudz un dažādām garšām. Vīna un alkoholisko dzērienu tirdzniecības asociācija pamato džina pieaugošo popularitāti, vismaz daļēji, ar tā „premiumizāciju” – mūsdienās cilvēki daudz labprātāk iegādājas augstas klases alkoholu.

Džina vēsture

Džina izcelsme meklējama holandiešu dženeverā – alkoholiskā dzērienā uz graudu bāzes ar kadiķu garšu, ko Nīderlandē lieto jau kopš 17. gadsimta vidus. Iespējams, ka dženevers britu krastos nonāca kopā ar zaldātiem, kas atgriezās no Astoņdesmit gadu kara starp Spāniju un Nīderlandi. Laika gaitā holandiešu „dženevers” pārtapa angļu „džinā”, un dzēriens kļuva arvien populārāks, strauji izplatoties visā Britu impērijā.

Džina garšu dod kadiķogas

Neskatoties uz arvien pieaugošo džina zīmolu un garšu skaitu, džins savu garšu joprojām iegūst no kadiķogām. Patiesībā to paredz ES tiesību akti, definējot terminu „džins” šādi: EK Regulā Nr. 110/2008 džins definēts kā „dzēriens, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu un/vai graudu spirtu, un/vai graudu destilātu ar kadiķu (Juniperus communis) ogām.”

 

Juniper berries make gin

 

Atšķirība starp sauso džinu un Londonas sauso džinu

Mūsdienās vislabāk zināmie džina veidi ir sausais džins un Londonas sausais džins. Līdzīgi kā citi džina veidi, šie džini tiek gatavoti ne tikai no kadiķogām, bet arī citiem garšu pastiprinošiem augiem, piemēram, koriandra, ingvera, kardamona, apelsīna mizas, citrona mizas vai ziediem. Neskatoties uz to, klasiskajam sausajam džinam un Londonas sausajam džinam galvenā sastāvdaļa joprojām ir kadiķis un tie netiek saldināti. Pēc destilācijas sausajam džinam var pievienot papildu garšas, un tās var būt gan dabīgas, gan mākslīgas, savukārt Londonas sausajam džinam atļauts pievienot tikai apstiprinātas dabīgās garšas, kam turklāt destilācijas procesā jāpiešķir džinam savs aromāts.

 

Dry Gin

 

Plimutas džins un Old Tom džins

Vēl viens pazīstams angļu džins ir Plimutas džins. Atšķirībā no Londonas džina, tam jānāk no konkrēta ģeogrāfiskā apgabala, proti, Plimutas ostas pilsētas Dienvidrietumanglijā. Plimutas džins tradicionāli tika uzskatīts par angļu flotes dzērienu, un tam raksturīga nedaudz maigāka kadiķu garša kā Londonas džinam, ar rūgtenām un pikantām notīm.

Savukārt Old Tom džins mūsdienās ir retums. Tā atšķirīgā, viegli saldinātā garša vairāk atgādina oriģinālos 18. gadsimta džinus, kam tika pievienots cukurs, lai mazinātu to sīvo, rūgto garšu un tie būtu dzerami! Old Tom džins galvenokārt tiek lietots dažādos kokteiļos, jo īpaši slavenajā Tom Collins kokteilī.

 

Jaunie rietumu džini ar eksotiskām sastāvdaļām

Daudzi jaunie zīmoli, kas parādījušies tirgū, jo īpaši Francijā, ASV un nesen arī Vācijā, ražo tā dēvēto „jauno rietumu” džinu. Kadiķogas piedod vieglu fona garšu šiem modernajiem džiniem, atstājot vietu inovatīvām un bieži vien eksotiskām sastāvdaļām, piemēram, lavandām, plūškokam, lakricai, mandarīniem, gurķiem vai dažādiem augļiem. Lielbritānijā rozā džins ir pārtapis veselā industrijā.

 

Ja jums patika šī ziņa, lūdzu dalīties ar to Facebook lapā!

 


Komentāri